Vai rudens lapas jāgrābj vai var atstāt?
Katru rudeni dārzos atkal un atkal uzrodas jautājums – vai lapas jāvāc vai var ļaut tām dabīgi sadalīties? No vienas puses – tās klāj zemi, pasargā no sala, bagātina augsni. No otras – var radīt problēmas gan zālienam, gan augļu kokiem.
Kādas lapas sadalās ātri, kādas – slikti?
Saskaņā ar Nacionālā botāniskā dārza eksperta Andreja Svilāna teikto, ātri sadalās liepu, kļavu, vītolu, ošu un bērzu lapas – tās var atstāt kompostam vai mulčai. Tās neuzkrājas biezā kārtā un ātri sapūst, īpaši, ja pļauj ar zāles pļāvēju un smalcina.
Toties ozolu un kastaņu lapas sadalās slikti. Kastaņu lapas ir īpaši svarīgi novākt, jo tās var pārziemot kaitēkļu kūniņas, piemēram, zirgkastaņu raibkodēm. Ozolu lapas satur tanīnus, kas bremzē zāles augšanu un padara augsni skābāku – tās ir jānogrābj vai jākompostē atsevišķi.
Kā pareizi izmantot lapas?
Nelielu kārtu drīkst izklāt ap augļu kokiem vai krūmiem kā dabīgu mulču, bet ne vairāk par 5 cm biezumā. Ja lapas veido biezu slāni, tās jāsasmalcina vai jāizvāc. Lieki atstātas lapas uz celiņiem, sētām un terasēm kļūst par slidenu virsmu un puves perēkli.
Padoms no Averto:
- Izmanto dārza lapu maisus vai lapu pūtējus, lai lapas savāktu ātri un bez piepūles.
- Kompostā izmanto lapu slāņus kopā ar zāli vai virtuves atkritumiem, lai nodrošinātu sabalansētu sadalīšanos.
- Izvairies atstāt lapas uz zāliena – tās var noslāpēt augšanu un veicināt sēnīšu attīstību.
Secinājums: ne visas lapas dārzā ir jāgrābj līdz pēdējai – bet jāzina, kuras atstāt, kuras savākt. Daba pati dod noderīgu materiālu, ja to izmanto gudri.
Tavs dārzs būs pateicīgs – tīrāks, veselīgāks un gatavs pavasarim.
