Kanēlis, svaigi malti pipari, safrāns, baziliks ... Smaržas, kas paliek atmiņā.
Gan antīkajā pasaulē, gan arī vēlāk - līdz pat viduslaiku beigām - jēdzieni "garšvielas" un "dziedniecības līdzekļi" tika uztverti kā sinonīmi. Par garšvielu un dziedniecības līdzekļu ciešo saistību liecina arī fakts, ka vēl pirms pārsimt gadiem garšvielas un cukurs (arī to uzskatīja par garšvielu) tika pārdots aptiekās speciāli apmācītu personu uzraudzībā.
Francijas galmā ļoti prestižs amats bija karaļa vai karalienes garšvielu eksperts - augsta ranga virsnieks, kurš rūpējās par garšvielu (dažkārt arī par ievārījumu) izvēli un lietošanu karaliskajā ģimenē. Un jēdziens "guļamistabas pikantērija" nozīmēja nevis kaut ko seksuālu vai erotisku, bet gan ar garšvielām bagātinātu saldumiņu, ko vakaros mēdza nolikt uz spilvena, lai nobaudītu pirms gulētiešanas.
