Tualeti, kam nav pievienots ūdensvads un kanalizācija, dēvē par sauso, tā ir atsevišķa būve, kas atrodas ne tuvāk par 15 metriem no dzīvojamās ēkas, ne tuvāk par 10 m no krasta un ne tuvāk par 20 m no ūdensieguves vietas. Tualete sastāv no sēdvirsmas (pods vai kaste) un zemē ieraktas atkritumu tvertnes. Agrāk laukos vispirms vienkārši izraka bedri, bet tagad, rūpējoties par gruntsūdeņu tīrību, ir prasība, ka tai jābūt izolētai. Tvertni izbetonē vai arī ieliek lielāka tilpuma plastmasas vai metāla mucu, domājot arī par to, lai tvertni laiku pa laikam varētu iztīrīt pašu spēkiem vai izsaucot asenizatoru.
Pareizi uzbūvēta un aprīkota sausā tualete labi pilda savas funkcijas, neaizskarot lietotāju estētiskās jūtas un nenodarot kaitējumu ne videi, ne cilvēkam. Šīs tualetes ierīko vietās, kur nav iespējams ierīkot sirsniņmāju ar ūdensapgādi un kanalizāciju. Tualetes būdiņai kā ēkai nekādi būvnormatīvi netiek izvirzīti, vienīgā obligātā prasība ir slēgta betonēta un hidroizolēta tvertne (nosēdaka vai muca), lai tualete nepiesārņotu augsni un gruntsūdeņus. Sausās tualetes
Lai saussjā tualetē mazinātu specifisko aromātu, poda iesaka iebērt sauju kūdras vai arī lietot mikroorganismus saturošu biokompostētāja līdzekli, kura sastāvā ir baktērijas, kas tvertnes saturu ātri pārstrādā kompostā, likvidējot arī nepatīkamās smakas.
Veikalos var iegādāties jau gatavu biokompostētāju vai sagatavot to pats, piemēram, izveidot kūdras un koka šķeldas vai skaidu maisījumu attiecībā 1:1, jo - kūdra labi uzsūc mitrumu, bet skaidas masu irdina. Podā var ieliet arī kādu no šķidrajiem bioloģiskajiem smakas novēršanas līdzekļiem, kas saimniecības preču veikalos nopērkami plašā klāstā.
Tāpat kā jebkurā tualetē, arī sausajā ļoti būtiski ir nodrošināt ventilāciju,
tāpēc durvīs, sienā vai zem durvīm jāizveido atvērums svaiga gaisa pieplūdei (ne velti durvīs ir sirsniņas, bet vēl labāk - * lodziņi), telpas augšdaļā - atvere gaisa aizplūšanai. Ja ēka veidota no blīva materiāla, ieteicams no atkritumu tvertnes uz augšu caur tualetes jumtu izvilkt ventilācijas cauruli, kuras galu vēlams apvilkt ar sietu, lai aizsargātu no mušām, jo tās, kā zināms, arī ir viena no lauku ekstrām, kuras labāk redzam lidojam turp, nevis šurp.
Tiešā tualetes tuvumā jānodrošina iespēja nomazgāt rokas vai vismaz jāizlīdzas ar mitrajām salvetēm, kas gan nav diez ko dabai draudzīgas. Aprīkojot ķemertiņu, vajadzētu parūpēties arī par elektrību vai alternatīvu apgaismojumu, piemēram, LED lampiņu ar baterijām.
